Spiediena pārbaude un pretspiediens: kā aizbāznis un balons notur spiedienu

Kā norit spiediena pārbaude ar aizbāzni

Spiediena pārbaude jaunam vai labotam posmam norit vienā un tajā pašā secībā neatkarīgi no tā, vai noslēgšanai izmanto mehānisku aizbāzni vai cauruļu balonu. Vispirms tiek apkopota informācija par posmu: kādi cauruļvadi un atzarojumi tajā ietilpst, kur atradīsies aizbāznis un no kurienes var rasties spiediens – gan no sūkņa, gan no cauruļvada augstāk izvietotās daļas.

Caurule tiek lēnām piepildīta un augstākajā punktā atgaisota, kamēr tajā ieplūst ūdens. Gaiss caurulē rada bīstamu enerģiju spiediena palielināšanas laikā, kā arī traucē iegūt uzticamus rādījumus, jo gaiss tiek saspiests, nevis rada spiedienu ūdenī.

Spiediens tiek palielināts pa pakāpēm, parasti par pusbāru vienā reizē, katrā solī pārbaudot aizbāznim pozīciju, blīvējuma hermētiskumu un manometru. Kad pārbaudes spiediens ir sasniegts, tas tiek stabilizēts uz pārbaudes procedūrai noteikto laiku, un pirms jebkādām citām darbībām tiek nolasīts spiediens.

Spiediena samazināšana notiek tikpat lēni kā tā palielināšana, un spiediens tiek izlaists caur vārstu – nekad, atskrūvējot aizbāzni. Pēc pārbaudes aizbāznis tiek izņemts, atvere noslēgta, un gan pārbaude, gan izņemšana tiek dokumentēta.

Pretspiediens: ko aizbāznis drīkst noturēt un kā to kontrolēt

Pretspiediens ir spiediens, kas iedarbojas uz aizbāžņa aizmugurējo daļu no ūdens vai gaisa slēgtajā posmā. Tas ir jāzina pirms aizbāznis tiek uzstādīts: spiediens, kas atbilst dažiem metriem ūdens staba, izklausās nenozīmīgs, taču ar lielu spēku var izstumt cauruļu balonu no caurules, ja tas nav nostiprināts.

Kā pamatlikums tiek izvēlēts aizbāznis, kura dokumentētā pretspiediena robeža ar labu rezervi pārsniedz spiedienu, kas reāli var rasties, nevis tikai nedaudz to pārsniedz. Pretspiediens var negaidīti palielināties, kad ieslēdzas sūknis, ātri aizveras vārsts vai kad augstāk izvietots posms tiek iztukšots slēgtajā posmā.

Caurules baloni parasti iztur tikai zemu pretspiedienu (bieži zem 1 bar, atkarībā no veida un diametra), savukārt mehāniskie aizbāznis var būt apstiprināti augstākam spiedienam. Rādītāji ir atkarīgi no produkta un ir jāpārbauda datu lapā – nekad neizmantojiet vispārīgus datus no cita aizbāžņa vai cita diametra.

Pārbaudes spiediens un spiediena pārbaude prasa risinājumu, kas ir dimensionēts un apstiprināts pārbaudes spiedienam. Parastu darba aizbāzni vai cauruļu balonu nedrīkst izmantot kā noslēgumu pret pārbaudes spiedienu, ja ražotājs to nav skaidri apstiprinājis šim spiedienam.

Ūdens staba pretspiediens: kā to aprēķināt

Pretspiediens nav tikai tas, ko nodrošina sūknis. Augstāk izvietots posms, kas tiek iztukšots virzienā uz aizbāzni, rada statisku spiedienu, kas var būt daudz lielāks nekā gaidīts. Viens ūdens staba metrs atbilst apmēram 0,1 bar, tāpēc 10 metri virs aizbāznis rada apmēram 1 bar spiedienu aizmugurē jau pirms sūkņa ieslēgšanās.

Izmantojiet tabulu kā aptuvenu aprēķinu, novērtējot, vai aizbāznis ir pareizs. Pēc tam pieskaitiet rezervi straujām vārstu kustībām un sūkņa ieslēgšanās brīžiem, kas var radīt īslaicīgus spiediena pīķus.

Cauruļu balons vai mehāniskais aizbāznis spiediena pārbaudes laikā

Cauruļu baloni ir ātri uzstādāmi un piemēroti noslēgšanai iztukšošanas, remonta un īslaicīgu darbu laikā bezspiediena cauruļvadā. Parasti tie iztur tikai zemu pretspiedienu, un robeža mainās atkarībā no veida, diametra un piepūšanas spiediena, tāpēc tā ir jāpārbauda konkrētā balona datu lapā.

Mehāniskie aizbāžņi tiek nostiprināti pret caurules sienu un ir pieejami versijās, kas apstiprinātas augstākam spiedienam. Tiem ir nepieciešama tīra un sausa caurule, cauruļu materiālam atbilstošs blīvējums un ražotāja norādītais griezes moments. Ja aizbāznis ievietots šķībi, tas var paslīdēt vai sabojāt caurules sienu.

Veicot faktisko spiediena pārbaudi, jāizvēlas aprīkojums ar dokumentētu spiediena klasi, vēlams pārbaudes galviņas vai aizbāžņi, kas paredzēti šim mērķim. Darba aizbāzni vai cauruļu balonu nedrīkst izmantot kā noslēgumu pret pārbaudes spiedienu, ja ražotājs to nav skaidri apstiprinājis šim spiedienam un diametram.

Drošība: slēgta telpa, caurules un darba zona

Darbs caurulēs un to tuvumā ir darbs slēgtā telpā. Cauruļvadā var būt skābekļa trūkums, gāze vai tvaiki, un aizbāznis var noslēgt posmu, kurā neiekļūst svaigs gaiss. Nekad neiet iekšā caurulē bez atmosfēras mērījumiem, ventilācijas, drošības troses un personas ārpusē, kura var pasaukt palīdzību.

Nekad nestāviet tajā aizbāžņa pusē, uz kuru ir vērsts spiediens, un neuzturieties caurules gala pagarinājumā piepūšanas vai spiediena palīdzības laikā. Asas cauruļu malas ir jānotīra pirms aizbāžņa ievietošanas, lai nesagrieztu gumijas blīvējumu.

Pārbaudiet piepūšanas spiedienu ar manometru uz cauruļu baloniem un uzraugiet spiedienu darba laikā. Ja spiedienskrītas, blīvējums nav hermētisks, un aizbāznis ir jāizņem un jāpārbauda – to nedrīkst akli papildināt ar gaisu.

Visbeidzot dokumentējiet, kas ir noslēgts, kur atrodas aizbāznis un kad tas ir noņemts. Aizmirsts aizbāznis pabeigtā cauruļvadā ir kļūda, kuru atklāj tikai pārbaudes spiediena vai ekspluatācijas laikā, un tā var izmaksāt visu posmu.

Dokumentācija un nodošana

Pierakstiet, kas ir noslēgts: posms, aizbāžņa tips, novietojums, dokumentētā pretspiediena robeža, pārbaudes spiediens, datums un persona, kas veikusi darbu. Šī piezīme tiek glabāta kopā ar metināšanas žurnālu un pārbaudes protokolu, lai nākamais speciālists šajā posmā varētu redzēt, kas ir paveikts.

Beigās tiek pārbaudīts, vai visi aizbāžņi un baloni ir noņemti un atveres ir atkal aizvērtas. Aizbāznis, kas aizmirsts gatavā cauruļvadā, tiek atklāts tikai spiediena pārbaudes vai ekspluatācijas laikā, un tas var izmaksāt visu posmu.

Nododot objektu ekspluatācijā atbildīgajai personai, tiek pievienots pārbaudes protokols un tiek fiksētas jebkādas novirzes, lai tās nepaliktu tikai darbu izpildītāja atmiņā.